Domā kā hakeris – rīkojies kā profesionālis: kiberdrošības eksperta padomi
25.08.2026
Foto: magnific.com
Nesenais kiberuzbrukums Latvijas valsts informācijas sistēmai, kura rezultātā kiberuzbrucēju rīcībā nonāca 1,2 miljonu iedzīvotāju dati, patiesībā aktualizē vairākus svarīgus jautājumus – kā kiberuzbrucēji vispār iegūst mūsu datus, kā tiek plānoti uzbrukumi un kāpēc pikšķerēšana joprojām ir viens no efektīvākajiem ceļiem, kā panākt, lai cilvēks pats atver durvis uzbrucējam? Lai noskaidrotu atbildes uz šiem un vēl citiem svarīgiem jautājumiem, uz sarunu aicinājām mūsu pasniedzēju, sertificētu ētisko hakeri un kiberdrošības ekspertu Denisu Čalovski.
Atkal zvana kiberkrāpnieki. Kā viņi ir tikuši pie mana telefona numura?
Tas ir klasisks stāsts un nav nekas unikāls. Tiek izveidota mājaslapa, kas darbojas kā internetveikals ar mērķi mudināt cilvēkus reģistrēties un ievadīt savus personas datus. Ko dara kiberuzbrucēji? Apkopo e-pastus, telefona numurus un citu vērtīgu informāciju, pēc tam izveido datubāzes un pārdod tās tālāk citiem uzbrucējiem.
Šādas datubāzes ir ļoti pieprasītas, jo tās var izmantot, piemēram, automatizētām zvanu kampaņām, kuru laikā tiek izkrāpta nauda, piekļuves dati vai cita sensitīva informācija. Jo vairāk datu ir uzbrucēju rīcībā, jo ticamāku stāstu viņi spēj radīt.
Kā kiberuzbrucējs var zināt, ka tieši es tagad gaidu ziņu par savu sūtījumu?
Foto: magnific.com
Patiesībā shēma ir visai vienkārša. Šāda viltus SMS tiek izsūtīta tūkstošiem cilvēku – visiem, kuri ir konkrētā kiberuzbrucēja datubāzē. Līdz ar to viņam nav svarīgi zināt, kurš no visiem datubāzē esošajiem gaida savu sūtījumu, jo pastāv liela varbūtība, ka daļai šī informācija patiešām būs saistoša.
Kāpēc joprojām tik daudz cilvēku turpina uzķerties uz šķietami acīmredzamām krāpniecības shēmām?
Bieži vien krāpniecības mēģinājumi tiek veikti arī vēlu vakarā. Kāpēc tā? Pavisam vienkārši – pa dienu esam ļoti noslogoti, bet vakarā – noguruši, kā rezultātā samazinās koncentrēšanās spēja. Pikšķerēšanā pats svarīgākais ir radīt steidzamības sajūtu un nereti, atnākot kādam pieprasījumam, automātiski to apstiprinām aizmāršības dēļ vai uz noguruma fona rēķina.
Vai kiberuzbrukumi tiek rūpīgi plānoti, vai tomēr tas ir impulsīvs mirkļa lēmums?
Tas, cik ilgi tiek plānots kiberuzbrukums, ir atkarīgs no vairākiem faktoriem. Piemēram, komplicēti kiberuzbrukumi valsts kritiskajai infrastruktūrai (ūdens un elektroapgādes uzņēmumiem, finanšu sektoram, ārstniecības iestādēm) var ilgt pat vairāk nekā gadu, ietverot gan plānošanas, gan izstrādes un ielaušanās fāzes.
Savukārt, ja runājam par vienkāršiem un komerciāli tendētiem hakošanas gadījumiem, tad var pilnīgi pietikt ar dažām stundām. Ja kiberuzbrucēji pamanīs potenciālas ievainojamības (sistēmas, programmatūras vai tīkla “vājās vietas”), viņi to mēģinās izmantot savā labā. Turpretī, ja nav nekāda labuma, noziedznieki lieki netērēs savus resursus. Tāpat arī tad, ja uzņēmumā veiksmīgi tiek novērstas ievainojamības, ļaunprāšiem tas gluži vienkārši vairs nešķitīs vilinošs mērķis.
Kā ar mākslīgo intelektu – vai tas ir viens no uzticamākajiem kiberuzbrucēju palīgiem?
Foto: magnific.com
Jā, jo mākslīgā intelekta (MI) rīkus ne vienmēr izmanto tikai labiem nolūkiem. Tie tiek aktīvi likti lietā arī kibernoziedzībā, piemēram, tīkla skenēšanai, ievainojamību izvērtēšanai un paša kiberuzbrukuma izstrādei. Šie ir laikietilpīgi procesi, bet, pateicoties automatizācijas iespējām, visu ir iespējams paveikt daudz ātrāk.
Turklāt jau šobrīd ar MI palīdzību var izstrādāt profesionālus, glīti noformētus, bet pats galvenais – ticamus un pārdomātus – e-pastus. Arvien vairāk uzmanība tiek pievērsta valodas lietojumam, izvairoties no stila un gramatikas kļūdām.
Vēl viens faktors ir sarunu veidošana ar saviem upuriem. Hakeri ir gatavi veltīt daudz laika, lai tikai iegūt informāciju, ko pēcāk izmantot savā labā, piemēram, mudinot veikt ieguldījumus vai naudas pārskaitījumus uz fiktīviem kontiem.
Savienojot to visu kopā ar ievainojamībām, tas dod vēl vairāk laika uzbrukumu sagatavošanās fāzei.
Manuprāt, tuvāko divu trīs gadu laikā kiberuzbrukumi, kuru plānošanā ir iesaistīti dažādi tehnoloģiskie risinājumi, paliks arvien kvalitatīvāki un tie būs grūtāk laikus novēršami.
Balss imitācijas un dziļviltojumi – viens no lielākajiem kiberdraudiem tuvākajā nākotnē
Kibernoziedznieki kļūst arvien prasmīgāki, līdz ar to balss imitācijas un dziļviltojumi (deepfakes) ir vēl viens iedarbīgs ierocis sava labuma gūšanai.
Ja iepriekš krāpnieciska zvana saņēmējs varēja paļauties uz to, ka pazīst cilvēka balsi, tad tagad ar šo pārliecību var izrādīties par maz. MI spēj radīt arvien ticamākas balss imitācijas.
Spilgts piemērs ir Singapūras gadījums. Tā bija ļoti sarežģītā krāpšanas shēma, kurā tika izmantota dziļviltojuma tehnoloģija. Krāpnieki ar MI palīdzību uzdevās par premjerministru Lorensu Vongu un citām augsta ranga amatpersonām inscenētā “Zoom” videokonferencē, tādējādi panākot, ka uz viņu konta tiek veikts pārskaitījums 4,9 miljonu Singapūras dolāru apmērā. Jārēķinās, ka nākotnē šādu gadījumu skaits tikai pieaugs.
Turklāt noziedznieki nebaidās pārkāpt morāles un ētikas robežas. Viņi ir gatavi imitēt, radinieku, kolēģu un pat bērnu balsis. Vecākam it kā zvana bērns no nepazīstama numura, lūdz steidzami pārskaitīt naudu, jo ir notikusi kāda nelaime.
Šādā situācijā ir svarīgi saglabāt “vēsu prātu”. Primāri sazināties ar cilvēku, kurš ir it kā ir veicis zvanu un noskaidrot, vai tiešām viņš ir zvanījis.
Vispopulārākais scenārijs ir par naudas pārskaitījuma veikšanu, piemēram, policistam vai ārstam, bet realitātē, ja nodalām sevi no šāda veida zvana, kuru problēmu mēs varētu vienkārši atrisināt ar naudas pārskaitījumu? Nevienu. Taču par to cilvēki bieži vien pat neaizdomājas. Turklāt, ja uzsvars ir uz steidzamību, tad nekādā gadījumā nevajag neko sasteigt. Tās ir kiberuzbrucēju viltīgi izliktas lamatas.
Kā ir ar uzņēmumiem – pēc kāda principa tie tiek izvēlēti par krāpnieku mērķi?
Te ir jāizšķir divi galvenie uzbrukuma veidi.
Pirmais ir mērķtiecīgs uzbrukums kādai konkrētai organizācijai. Šādā gadījumā uzbrucēji vispirms veic uzņēmuma izpēti, kas ietver arī informācijas ievākšanu par darbiniekiem, izmantotajām tehnoloģijām un publiski pieejamo informāciju.
Tikpat labi mērķis var būt arī konkrēts darbinieks – piemēram, grāmatvedis vai uzņēmuma vadītājs. Tiklīdz kiberuzbrucēji ir ieguvuši visu vajadzīgo informāciju, tiek sagatavots e-pasts, kas pie tam atbilst uzņēmuma ikdienas komunikācijai.
Otrs uzbrukuma veids jau ir daudz plašāks. Uzbrucēji skenē IP adreses un meklē ievainojamības, lai nesankcionēti piekļūtu datiem vai iegūtu citu sev tīkamu informāciju. Sākotnēji viņi pat var nezināt, kam konkrētā sistēma pieder, un tas arī nav būtiski. Ja tiek atrasta nenovērsta ievainojamība, tā var kļūt par ieejas punktu tālākam uzbrukumam, tostarp pakalpojumu atteices jeb DDoS uzbrukumam.
Ko darīt tad, ja ir gadījies kļūt par kibernoziedznieku upuri? Vai šādai rīcībai ir atpakaļceļš?
Foto: magnific.com
Privātpersonām noteikti jāsazinās ar banku vai autentifikācijas līdzekļa uzturētāju, lai iespējami ātri apstādinātu visus tālāk notiekošos procesus. Nākamais solis ir ziņošana policijai par notikušo.
Tāpat pēc iespējas ātrāk vajadzētu nomainīt kompromitētās paroles, īpaši, ja viena parole tiek izmantota vairākām vietnēm. Svarīgi pārbaudīt arī kontiem piesaistīto atjaunošanas e-pasta adresi. Ja uzbrucēji ir ieguvuši piekļuvi e-pastam, viņi to var izmantot paroļu atiestatīšanai, līdz ar to piekļūstot arī citiem kontiem.
Kā rīkoties, ja kādam no kolēģiem ir nācies kļūt par kiberuzbrukuma upuri?
Ja šāda situācija skar uzņēmumu un kāds no kolēģiem ir uzklikšķinājis uz pikšķerēšanas saites, ievadījis paroli vai nodevis savu un uzņēmuma informāciju, tad lielākā problēma ir tajā, ka darbinieki parasti baidās no sankcijām, tāpēc vienkārši klusē vai atsakās atzīt savu vainu.
Taču no potenciālā apdraudējuma var izvairīties tikai tad, ja vēl kāds uzņēmumā par to zina. Tieši tāpēc par notikušo būtu jāinformē IT komandas atbildīgās personas, lai pēc iespējas ātrāk novērstu turpmākus apdraudējumus, jo kiberuzbrukuma gadījumā katra minūte ir no svara.
Diezgan proaktīvi rīkojas CERT.lv speciālisti, gan ziņojot par ievainojamībām, gan piedāvājot savus skenēšanas risinājumus. Tas dod pozitīvu impulsu un noteikti veicina noturības stiprināšanu visā Latvijas digitālajā vidē.
Kādi drošības pasākumi būtu jāievieš obligāti jebkuram uzņēmumam neatkarīgi no tā lieluma?
Foto: magnific.com
Pilnīgi visiem, neatkarīgi no uzņēmuma lieluma, darbinieku skaita un citiem kritērijiem, vajadzētu sākt ar savu IT resursu pārvaldi jeb “iekšējo virtuvi”, pārbaudot, kādi ir tīkla savienojumi un iekšējie resursi, kā tiek glabātas paroles, kā iespējami ātri atjaunot uzņēmuma darbību pēc notikuša kiberincidenta.
Reizi gadā ieteicams veikt ievainojamību skenēšanu, lai savlaicīgi identificētu novecojušas programmatūras, nepareizus konfigurācijas iestatījumus un citas drošības nepilnības, ko kiberuzbrucēji varētu izmantot savā labā.
Protams, jābūt jau laikus izstrādātam rīcības plānam un definētām konkrētām atbildības jomām katram no kolēģiem. Nevar pieļaut situāciju, kad tikai tad, kad ir veikta datora vai datubāzu šifrēšana, uzņēmumā sāk domāt par rīcības plāna ieviešanu, jo sekas būs tūlītējas un neprognozējamas.
Patiesībā no daudziem kiberuzbrukumiem var izvairīties, piemēram, veicot regulāru operētājsistēmas atjaunināšanu.
Viens kiberdrošības mīts, ko ir laiks kliedēt
Diemžēl joprojām daļā uzņēmumu šķiet, ka tad, ja ir uzstādīta antivīrusa programma un ugunsmūris, tad organizācija ir pasargāta no visiem draudiem. Patiesībā pats cilvēks ir vislabākais ugunsmūris, līdz ar to ir svarīgi ieguldīt regulārā darbinieku izglītošanā. Tehnoloģiskie risinājumi un ierīces savu darbu paveiks lieliski, bet cilvēks, kurš neapdomīgi ir uzklikšķinājis uz aizdomīgas saites vai veicis pārskaitījumu uz it kā zināmu kontu, var radīt paliekošas sekas.
Mēs, BDA, piedāvājam daudzveidīgas pilnveides iespējas kiberdrošības jomā kā jaunajiem speciālistiem, tā pieredzējušiem profesionāļiem un ikvienam, kurš vēlas būt lietas kursā par aktuālo šajā nozarē.
Pieprasītākās mācības, kam tiek nodrošinātas starptautiskas sertifikācijas iespējas:
Jaunākie raksti
