Kas ir mākslīgais intelekts un kā to izmantot savā labā

Foto: Pexels.com / ThisIsEngeering

Arvien vairāk tiek pieminēti tādi jēdzieni kā mākslīgais intelekts, mašīnmācīšanās, ChatGPT un vēl citi. Turklāt nemitīgi tiek radīti  jauni risinājumi un rīki, kas lieti noder gan darbā, gan arī ikdienā. Skaidrs ir viens – mākslīgais intelekts skars pilnīgi visas nozares un mūsu, cilvēku, uzdevums ir prast pilnvērtīgi izmantot tā sniegtās iespējas un priekšrocības savā labā. Raksta turpinājumā uzzini, kuras būs šīs jomas pieprasītākās prasmes nākotnē un kā tās stiprināt, lai spētu saglabāt konkurētspēju darba tirgū.

Mākslīgais intelekts – sabiedrotais vai drauds?

Vispirms ir svarīgi saprast, kas ir mākslīgais intelekts (artificial intelligence) jeb MI. Tā ir datorzinātnes apakšnozare, kas spēj imitēt cilvēkam līdzīgu uzvedību, piemēram, sarunāties, sniegt padomus vai pat izpausties radoši. Terminu “mākslīgais intelekts” 1956. gadā ieviesa Džons Makārtijs (John McCarthy) ar mērķi šo jomu atdalīt no kibernētikas. Spēja apstrādāt un analizēt uzkrāto informāciju, lai modelētu cilvēkiem līdzīgu uzvedību, kā arī darboties autonomi, ir vienas no būtiskākajām mākslīgā intelekta sistēmu priekšrocībām.

Mākslīgais intelekts Latvijā arī kļūst arvien populārāks. No vienas puses tas ievērojami atvieglo mūsu dzīvi, bet no otras – var radīt zināmas bažas par to, vai cilvēka zināšanas un prasmes nākotnē vispār būs nepieciešamas. Patiesībā jau mākslīgais intelekts mūsu ikdienā ir klātesošs salīdzinoši ilgi. Bez tā mēs nevarētu izmantot datoru, iepirkties tiešsaistē vai atrast visu nepieciešamo informāciju populārajā meklētājprogrammā Google. Arī Netflix un Spotify vietnēs ieteiktie seriāli,  filmas un dziesmu pleilistes jeb atskaņošanas saraksti ir mākslīgā intelekta darbs.

Mākslīgajam intelektam ir nozīmīga loma dažādu nozaru, piemēram, tautsaimniecības, medicīnas, bioloģijas zinātnes u. c., attīstībā. Tā izmantošanas iespējas ir ļoti daudzveidīgas, sākot ar uzņēmuma mājaslapas uzlabošanu un līdz pat ļaundabīgu šūnu savlaicīgai diagnostikai. Mākslīgā intelekta un robotikas attīstīšana ir noteikta par vienu no Eiropas Savienības prioritātēm. Lai arī tehnoloģijas spēj izrādīt intelekta pazīmes un šķietami atdarināt mūsu uzvedību, tās nekad nespēs aizvietot cilvēku. Tomēr savas konkurētspējas saglabāšanai mums ir jāturpina regulāri pilnveidot  zināšanas un prasmes, kļūstot par šīs nozares lietpratējiem.

Visbūtiskāk ­– digitālo prasmju stiprināšana

Foto: Pexels.com / Ivan Samkov

Kad ir noskaidrots, kas ir mākslīgais intelekts, nākamais secīgais solis ir lūkoties pēc iespējām, kā sevi pilnveidot šajā jomā. Viena no tām ir stiprināt savas digitālās prasmes. Lūk, daļa no kritiskākajām prasmēm, kas nākamajā gadā būs īpaši pieprasītas darba tirgū:

  • programmēšanas prasmes – īpaši Python, Java, R, C++ un citu populāru programmēšanas valodu apguve pavisam noteikti būs vērtīgs ieguldījums savā pašizaugsmē un darbā ar mākslīgā intelekta rīkiem un tehnoloģijām;
  • mašīnmācīšanās – tā ir viena no visstraujāk augošajām datorzinātņu jomām. Apgūstot šīs tik noderīgās prasmes, ir iespējams gan izstrādāt dažādas sistēmas, gan veikt uzdevumu automatizāciju un vēl daudz ko citu;
  • padziļinātā mācīšanās (deep learning) – prasme izprast ļoti sarežģītu informāciju un spēja ieraudzīt kopsakarības, veidojot dažādu mašīnmācīšanās algoritma ietvaru jeb mākslīgo neironu tīklu, lai mākslīgais intelekts vēl labāk spētu atpazīt attēlus, sarunāties un veikt citas darbības;
  • cilvēkprasmes. Arī tehnoloģiju laikmetā bez kritiskās domāšanas, komunikācijas, problēmu risināšanas prasmēm neiztikt, un tās joprojām tiks ļoti augstu vērtētas.

Mēs, Baltijas Datoru Akadēmija (BDA), piedāvājam dažādas mācību iespējas gan digitālo prasmju, gan arī tik būtisko cilvēkprasmju attīstīšanai un pilnveidošanai. Pie mums ir iespēja kvalificēties arī mākslīgā intelekta jomā, apmeklējot šādas mācības: “Mākslīgais intelekts: efektīva prezentācijas slaidu izveide” un “MI tuvplānā – jaunas iespējas produktīvākam darbam”. To ietvaros ir iespējams uzzināt ne vien to, kas ir mākslīgais intelekts, bet arī gūt noderīgas prasmes, piemēram, prezentāciju veidošanā un citu šobrīd populāru rīku izmantošanā – kā darba pienākumu veikšanai, tā arī savām personīgajām vajadzībām.

Kad ir gūta izpratne par to, kas ir mākslīgais intelekts, ir iespēja meklēt veidus, kā sevi pilnveidot šajā nozarē, kas nākotnē būs vēl pieprasītāka. Izvēloties mācīties BDA, Tev ir iespēja kļūt par nozares ekspertu un vienmēr būt soli priekšā pārējiem!