Mākslīgais intelekts: drauds vai iespēja?

Foto: Freepik.com

Tehnoloģijas, jauni risinājumi un iespējas allaž ir radījušas gan sajūsmu, gan satraukumu un neziņu. Pēdējo gadu laikā tieši mākslīgais intelekts ir kļuvis par vienu no visvairāk apspriestajām tēmām, un viedokļi sabiedrībā par to dalās. Kādi to redz kā vēl nebijušu attīstības iespēju, bet citi – uztver kā draudu, kas atņems darbu, iznīcinās radošumu un beigu beigās nokaus dabisko intelektu. Kas rada bailes un vai šāda reakcija ir pamatota? Raksta turpinājumā aplūkosim galvenos iemeslus šādai nostājai un dalīsimies noderīgos padomos, ko darīt, lai tehnoloģiju sniegtās iespējas pārvērstu priekšrocībās.

Bailes palikt bez darba

Viens no biežākajiem iemesliem, kas rada satraukumu, ir uzskats, ka mākslīgais intelekts atņems darbu, un cilvēkus spēs aizstāt algoritmi. Patiesībā automatizācija nav nekas jauns un unikāls. Piemēram, fabrikās un ražotnēs jau izsenis daļu fiziskā darba veic iekārtas, sākot ar produktu ražošanu un līdz pat tā iepakošanai. Arī citās nozarēs tehnoloģijas pakāpeniski pārņēmušas daļu rutīnas uzdevumu – banku sektorā maksājumi un finanšu darījumi lielākoties notiek digitāli, savukārt loģistikā kravu plūsmu palīdz plānot automatizētas sistēmas. Līdzīga attīstība notikusi arī biroja darbā: dokumentu aprite, datu apstrāde un informācijas meklēšana arvien biežāk tiek automatizēta, izmantojot dažādus digitālos rīkus.

Digitalizācija ir radījusi jaunas iespējas un tostarp – arī jaunas profesijas. Var mainīties uzdevumi un pienākumi, taču cilvēka klātesamībai un zināšanām joprojām ir neatsverama pievienotā vērtība.

Bailes bieži rodas nevis tehnoloģiju attīstības, bet gan neziņas dēļ, tāpēc ir vērtīgi atbildēt sev uz vairākiem jautājumiem:

• Kādas prasmes man ir vajadzīgas, lai es spētu saglabāt savu konkurētspēju?
• Vai es varēšu pielāgoties jaunajām darba tirgus prasībām?
• Vai man būs laiks un vēlēšanās apgūt ko jaunu?

Sajūta par kontroles zaudēšanu

Mums, cilvēkiem, ir svarīgi apzināties, ka spējam kontrolēt un ietekmēt situāciju. Ja sistēma sāk pieņemt lēmumus autonomi jeb bez mūsu iesaistes, rodas sajūta, ka atbildības groži slīd ārā no rokām.

Kad dzirdam, ka mākslīgais intelekts tiek izmantots darba sludinājumu izveidē un potenciālo darbinieku CV izskatīšanā, tirgus risku prognozēšanā, tekstu rakstīšanā un attēlu ģenerēšanā, rodas jautājums – kur paliek cilvēka iesaiste un kompetences? Svarīgi paturēt prātā, ka tehnoloģijas ir tikai rīks, bet gala lēmumi joprojām ir cilvēku rokās.

Nezināmais vienmēr šķiet biedējošs

Psiholoģijā ir labi zināms princips: cilvēki baidās no tā, ko nesaprot vai nav iepazinuši. Arī interneta attīstība sākotnēji tika uztverta ar piesardzību, un vēlāk skepsi nemazināja sociālo tīklu straujā attīstība. Paralēles var vilkt arī šobrīd, kad daļai sabiedrības šķiet, ka mākslīgais intelekts ir kaut kas pārpasaulīgs vai pat bīstams.

Realitāte parasti ir daudz pragmatiskāka: tehnoloģiju attīstība notiek soli pa solim, bet to ieviešana – kontrolētā veidā un vidē.

Pašvērtības un esošo kompetenču apdraudējums

Vēl viens baiļu iemesls ir saistīts ar profesionālo identitāti. Ja 15 vai 20 gadu garumā ir mērķtiecīgi veidota karjera noteiktā jomā, doma, ka daļu no esošajām zināšanām un prasmēm iespējams automatizēt vai pat aizstāt, var šķist kā personisks apdraudējums.

Daļu darba mūsu vietā patiesi var paveikt mākslīgais intelekts, taču tas nenozīmē, ka cilvēks kļūst nevajadzīgs. Tieši pretēji – notiek lomu maiņa – no izpildītāja uz procesu vadītāju; no manuāla darba uz stratēģisku plānošanu.

Informācijas pārbagātība un haoss

Satraukumu un trauksmi izraisa arī milzīgais informācijas apjoms. Katru nedēļu uzzinām informāciju par jauniem rīkiem un vēl jaudīgākiem modeļiem.

Bez vienotas struktūras šī informācija patiesi var radīt stresu un neziņu. Savukārt stress bieži tiek interpretēts kā bailes no tehnoloģijām, lai gan patiesais iemesls var slēpties zināšanu trūkumā.

Ētikas un drošības jautājumi

Ir tikai normāli, ka vēlamies, lai mūsu dati būtu drošībā un automatizācijas procesu rezultātā netiktu pieņemti kļūdaini lēmumi, tādējādi veicinot atbildīgu tehnoloģiju attīstību un izmantošanu.

Izpratne par to, kā viedās tehnoloģijas tiek apmācītas, kā notiek datu aizsardzība un jaunu tehnoloģisko risinājumu ieviešana, ievērojami mazina satraukumu.

Kā pārvarēt bailes un iegūt pārliecību?

Foto: Freepik.com

Bailes nav iespējams pārvarēt, izmantojot Strausa metodi un apzināti ignorējot visu, kas notiek apkārt. Tā vietā ir svarīgi veicināt izpratni, kas ietver redzesloka paplašināšanu un jaunu zināšanu iegūšanu, radot pārliecību par sevi un savām spējām. Tieši tāpēc strukturēta un apzināta mācīšanās ir tik būtiska.

No bailēm līdz izpratnei un jaunām iespējām

Perspektīvas mainīšana var sniegt milzu pienesumu. Fokusējies nevis uz to, vai tehnoloģijas mani aizstās, bet uz to, kā es varu izmantot tās savā labā, lai ietaupītu laiku un paaugstinātu efektivitāti.

Šāda domāšanas maiņa pārvērš satraukumu proaktīvā rīcībā. Tā ļauj cilvēkam atgūt kontroli, apzinātāk veidojot savu profesionālās attīstības ceļu.

Uzņēmumiem šajā ziņā ir ļoti svarīga loma, jo darba devējam ir jārada droša vide, kur darbiniekiem aug, mācīties, arī kļūdīties, diskutēt un eksperimentēt. Jo lielāka būs kopējās komandas izpratne, jo mazāk darbinieki izrādīs nepatiku pret pārmaiņām.

Uzticami informācijas avoti

Ziņas par tehnoloģijām, jauniem rīkiem un risinājumiem nereti tiek sasaistītas ar sensacionāliem virsrakstiem un nereālistiskām pārmaiņām. Taisnība, tie piesaista uzmanību, taču ne vienmēr sniedz pilnvērtīgu un objektīvu priekšstatu par reālo situāciju. Labāk izvēlies drošus informācijas avotus, kas var būt: nozares eksperti, akadēmisko pētījumu rezultāti, profesionālas izglītības platformas un uzticami mācību centri.

Kritiskās domāšanas attīstīšana

Svarīgi ir ne tikai tas, ko mēs lasām, bet arī tas, kā mēs šo informāciju interpretējam. Kritiskā domāšana palīdz gūt skaidrību tajā, kas ir reāli fakti, bet kas – tikai neobjektīvi spriedelējumi.  Neatkarīgi no izvēlētā satura un formāta, vienmēr ir svarīgi saprast, vai paustā informācija ir datos un pierādījumos balstīta, vai tiek minēti kādi konkrēti piemēri un pētījumu rezultāti.

Regulāra zināšanu pilnveide

Tehnoloģiju attīstība notiek ļoti strauji, līdz ar to pirms gada vai diviem iegūtas zināšanas var kļūt mazāk aktuālas. Regulāra zināšanu un prasmju pilnveide ir svarīga ikvienam neatkarīgi no vecuma, amata vai profesionālās pieredzes. Tas gan nenozīmē, ka mums visiem ir jākļūst par tehnoloģiju ekspertiem, taču būšana lietas kursā par aktuālo palīdz:

• labāk orientēties jaunākajās tendencēs;
• pieņemt objektīvus un labi izsvērtus lēmumus;
• saglabāt konkurētspēju darba tirgū.

Dažādi kursi, semināri un profesionālas apmācības ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā  strukturēti un padziļināti apgūt jaunas prasmes, apvienojot teorētiskās zināšanas ar praktisku darbošanos.

BDA mākslīgā intelekta skola – no iesācēja līdz profesionālim

Mēs visi vēlamies strādāt pēc iespējas mazāk, efektīvāk un gudrāk, taču bez vajadzīgajām zināšanām un prasmēm šis mērķis var būt grūtāk sasniedzams.

Viens no efektīvākajiem veidiem, kā pārvarēt nedrošību par jaunajām tehnoloģijām, ir strukturēta mācīšanās. Tieši šādu pieeju nodrošina BDA mākslīgā intelekta skola, kas izstrādāta ar mērķi veicināt izpratni un jaunu prasmju apguvi par mākslīgā intelekta rīku praktisku izmantošanu, datu analītiku, datu vizualizēšanu un interpretāciju.

Tālākizglītības kursi ietver ne tikai teorijas apguvi, bet arī dažādu uzdevumu pildīšanu, saziņu ar mentoriem un dalību hakatonā.  Šīs pašvadītās mācības pieaugušajiem pārvērš neziņu pārliecībā –  mākslīgais intelekts var kļūt par vērtīgu palīgu ikdienas darbā. Pašvadītās mācības nozīmē, ka programmas dalībnieki mācās attālināti – katrs savā laikā un tempā. Turklāt dalība šajā programmā ir pilnīgi bez maksas*.

Regulāra zināšanu un prasmju pilnveide ir labākais veids, kā mazināt nedrošību, bailes un trauksmi. Jo labāk mēs saprotam, kas ir mākslīgais intelekts un kā to izmantot savā labā, jo pārliecinātāki kļūstam par savām spējām. Ieguldi savā izaugsmē un kļūsti par nākotnes veidotāju jau šodien – piesakies BDA mākslīgā intelekta skolas programmai ŠEIT.

* Mācības tiek īstenotas Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda projekta Nr. 2.3.1.4.i.0/1/23/I/CFLA/001 “Individuālo mācību kontu pieejas attīstība” ietvaros.