Izplatītākie stereotipi par mācīšanos pieaugušo vecumā: kā ir patiesībā?

Foto: Freepik.com

Lai arī pilnveidošanās visa mūža garumā ir neatsverams ieguldījums ne tikai savā profesionālajā izaugsmē, bet arī personiskajā attīstībā, nereti nākas sastapties ar dažādiem izaicinājumiem, tostarp – skepsi un nepārliecību.  Iespējams, ka atbildes uz jautājumiem: “Vai man vispār vēl ir jēga apgūt ko jaunu”? un “Vai maz spēšu visu tik labi iemācīties un atcerēties kā skolas laikā?” meklē daudzi no mums. Taču šie uzskati lielākoties ir tikai mīti, kas radušies sabiedrībā dažādu stereotipu dēļ. Kādi ir izplatītākie stereotipi un kā tos pārvarēt?

Izplatītākie stereotipi tu to rašanās iemesli

Foto: Freepik.com

Stereotipu esamība attiecībā uz mācīšanos pieaugušo vecumā ir saistīta ar vairākiem psiholoģiskiem un sociāliem faktoriem. Pirmkārt, “kognitīvā slinkuma efekts” mudina pieaugušajiem izvēlēties pazīstamas un ierastas darbības, izvairoties no izaicinājumiem, kas bieži vien ir saistīti ar izkāpšanu no savas komforta zonas un jaunu zināšanu apguvi. Līdz ar to tiek radīts maldīgs priekšstats, ka mācīšanās ir pārāk apgrūtinoša, nevajadzīga un ļoti laikietilpīga.

Otrkārt, kā liecina psiholoģes dr. Karolas Dvekas (Karol Dweck) veiktā pētījuma rezultāti, cilvēki pieaugušo vecumā nereti izvairās no jaunu zināšanu apguves, ja agrāk bijusi negatīva mācību pieredze. Piemēram, skolā  skolotāji vairāk koncentrējušies uz kļūdu izcelšanu, nevis uz atbalsta un iedrošinājuma sniegšanu. Tas var kļūt par šķērsli turpmākai izaugsmei.

Treškārt, daudzi uzskata, ka organisma novecošanās procesu rezultātā sarūk spēja uztvert informāciju, līdz ar to kļūst ļoti izaicinoši apgūt ko jaunu. Lai arī tā nav, šāda pārliecība var iedzīt cilvēku kompleksos, liekot apšaubīt pašam savas spējas.

Stereotips Nr. 1: “Pieaugušā vecumā vairs nevar tik labi apgūt jaunas zināšanas”

Viens no joprojām izplatītākajiem mītiem – smadzenes ar vecumu zaudē spēju mācīties. Patiesībā tās saglabā plastiskumu jeb spēju radīt jaunus neironu savienojumus visa mūža garumā. Daudzviet pasaulē veiktie zinātniskie pētījumi apliecina, ka pieaugušie var apgūt gan valodas, gan digitālās prasmes, gan arī pārkvalificēties tikpat labi kā jaunieši. Vienīgais, kas var atšķirties, ir mācību metode un pieeja.

Ieteikums
Pielāgo mācīšanos savam dzīves ritmam – izvēlies e-mācības, ja gribi visu apgūt savā tempā vai klātienes kursus ar dažādiem interaktīviem elementiem, diskusiju daļu un praktiskajiem darbiem, ja vieglāk šķiet mācīties kopā ar citiem.

Stereotips Nr. 2: “Mācīties nozīmē sēdēt skolas solā un klausīties lekcijas”

Daudzi pieaugušie domā, ka mācīšanās ir saistīta tikai ar tradicionālo skolas vidi. Realitātē tālākizglītības kursi ir par daudzveidīgām pilnveides un attīstības iespējām gan klātienē, gan tiešsaistē. Tas nozīmē, ka ikviens var atrast sev atbilstošāko veidu zināšanu un prasmju pilnveidei.

Ieteikums
Izmēģini dažādus mācīšanās formātus – daudzi pieaugušie atklāj, ka efektīvākas  ir, piemēram, mikromācības, kas ietver videolekciju skatīšanos un praktisko uzdevumu izpildi, tādējādi jauniegūtās zināšanas uzreiz ir pielietojamas ikdienā – reālās dzīves situācijās. Šāda mācīšanās pieeja var palīdzēt noturēt uzmanību, uzlabot atcerēšanās spēju un saglabāt motivāciju turpināt mācīties.

Stereotips Nr. 3: “Mācīšanās aizņem pārāk daudz laika”

Darbs, rūpes par ģimeni un aizņemtība mēdz radīt priekšstatu, ka  steidzīgajā ikdienā nepaliek laika, ko atvēlēt sevis pilnveidei. Taču viss patiesībā ir daudz vienkāršāk, jo vissvarīgākais aspekts ir pareiza prioritāšu izvirzīšana, nevis laika trūkums.

Ja spējam prioritāri sarindot veicamos darbus un iekļaut mācības savā dienas ritmā, tad arī visaizņemtākais cilvēks pasaulē atradīs laiku, ko veltīt savai pašizaugsmei, pat ja tās ir tikai 15 vai 20 minūtes dienā. Arī tas ilgtermiņā atmaksājas, sniedzot pārsteidzoši labus rezultātus – pakāpenisku zināšanu nostiprināšanu, mācīšanās motivācijas paaugstināšanos un jaunu paradumu ieviešanu.

Ieteikums
Izmanto lietderīgi brīvo laiku. Piemēram, malkojot savu rīta kafiju vai dodoties uz darbu, noklausies kādu vērtīgu audiolekciju.

Stereotips Nr. 4: “Mācīšanās nepieciešama tikai tiem, kuri ir savas karjeras pašā sākumā”

Daudzi pieaugušie uzskata, ka jaunu zināšanu apguve ir svarīga tiem, kuri tikai sāk veidot savu profesionālo ceļu. Patiesībā mācīšanās ir būtiska visa mūža garumā. Pasaules prakse rāda, ka cilvēki, kas regulāri mācās un apgūst arvien jaunas prasmes, ne tikai veiksmīgāk spēj pielāgoties mainīgā darba tirgus prasībām, bet arī iegūst pārliecību par savām spējām un kļūst zinošāki dažādās jomās – arī tajās, kas tiešā veidā nav saistītas ar darba pienākumiem.

Ieteikums
Uztver mācīšanos kā ilgtermiņa investīciju – tā ir iespēja ne tikai kļūt vēl zinošākam savā amatā, bet arī pārkvalificēties un mainīt profesionālo virzienu pavisam. Pat tad, ja jauniegūtās zināšanas nav tiešā mērā saistītas ar ikdienas darba pienākumiem, tās var stiprināt pašpārliecību, veidojot pozitīvāku priekšstatu par sevi.

Stereotips Nr. 5: “Ja neizdodas sasniegt labus rezultātus ar pirmo reizi, tad mācības nav domātas man”

Neveiksmes un pieļautās kļūdas nereti tiek uztvertas ļoti personīgi. Taču tās ir neatņemama mācību procesa daļa, neatkarīgi no tā, vai tas notiek skolas solā vai pieaugušo vecumā. Ne velti ir teiciens par mācīšanos no savām kļūdām, jo tas patiesi ir efektīvs veids, kā labāk atcerēties informāciju.

Ieteikums
Vispirms izvirzi sev reāli sasniedzamu mērķi. Piemēram, nedēļas laikā apgūt 10 jaunus svešvārdus vai frāzes un atļauj sev kļūdīties, uztverot to, kā jaunu un nozīmīgu mācību pieredzi, nevis katastrofālu neveiksmi.

Kā pārvarēt stereotipus un uzsākt mācīšanos?

Foto: Freepik.com

Stereotipu pārvarēšana nav viegls process, tas var prasīt gan laiku, gan pacietību, tomēr pats galvenais ir vēlme virzīties pretī pozitīvām pārmaiņām, laužot savu domāšanas veidu un sabiedrībā pieņemtos standartus, kas var izrādīties visai aplami.

Atceries, ka ieradumu un uzskatu maiņa notiek pakāpeniski: iesākumā jāsper pavisam mazi, bet ļoti svarīgi solīši. Tieši tie palīdz nostiprināt pārliecību, ka mācīšanās pieaugušā vecumā nav tikai iespējama, bet arī sniedz reālu pievienoto vērtību kā profesionālajā dzīvē, tā arī personīgajā izaugsmē.

Lūk, ko vari darīt lietas labā:

1. atpazīsti savus stereotipus – pats galvenais un svarīgākais faktors ir, pirmkārt,  apzināties, ka Tevi ietekmē dažādi stereotipi;
2. izvēlies sev piemērotu mācību formu – e-mācības, semināri, praktiskas darbnīcas, tiešsaistes vai klātienes kursi –  izvēlies to, kas Tev strādā vislabāk;
3. iekļauj mācības ikdienā – padari mācīšanos par ieradumu un ar laiku Tev vairs nebūs sevi “jāpiespiež” apgūt ko jaunu;
4. fokusējies uz pieredzi, ne tikai rezultātu – arī mācības pieaugušajiem ir brīnišķīgs process, kura laikā iespējams nonākt pie vērtīgām atklāsmēm un atziņām arī par sevi pašu. Izbaudi to un neieciklējies tikai, piemēram, uz sertifikāta iegūšanu;
5. meklē atbalstu un domubiedrus – mācīšanās grupā vai mentorings var būt motivējošs faktors.

Mācīšanās pieaugušā vecumā nav saistīta ar vecuma ierobežojumiem, bet gan ar pareizās pieejas nodrošināšanu. Lai arī sabiedrībā joprojām valda dažādi stereotipi, izmantojot atbilstošu pieeju un mainot savu domāšanu, tos ir iespējams pārvarēt. Mēs, BDA, piedāvājam vairāk nekā 250 dažādu mācību iespējas – programmēšanas, kiberdrošības, mākslīgā intelekta, projektu vadības – un vēl daudz citās jomās. Atceries – nekad nav par vēlu sākt mācīties, un katrs mazākais solītis pretī jaunām zināšanām ir neatsverams ilgtermiņa ieguldījums!