BDA kiberdrošības skola: kā vienmēr būt soli priekšā hakeriem?

Foto: Freepik.com

Digitālā vide nu jau ir kļuvusi par neatņemamu mūsu dzīves daļu. Attālinātais darbs, mācīšanās, iepirkšanās un saziņa ar līdzcilvēkiem tiešsaistē atvieglo ikdienu un ļauj ietaupīt laiku. Tomēr digitālajai videi ir arī savas ēnas puses. Kiberuzbrukumu skaits turpina pieaugt, ļaunprāšiem meklējot arvien jaunus veidus, kā piekļūt vajadzīgajai informācijai vai sistēmām. Ik dienu pasaulē tiek veikti vairāki tūkstoši kiberuzbrukumu, kuru radītie zaudējumi ir mērāmi vairāku desmitu tūkstošu eiro apmērā un neatgriezeniski sabojātā uzņēmuma reputācijā. Kas ir BDA kiberdrošības skola un kāpēc ir tik svarīgi pilnīgi visiem pilnveidot zināšanas kiberdrošības jomā?

Kas ir kiberdrošība un kāpēc tā ir svarīga?

Kiberdrošība ir noteiktu darbību, procesu un tehnoloģisko risinājumu kopums, kas palīdz nodrošināt uzņēmuma kritiskās infrastruktūras, datu un tīklu aizsardzību pret dažāda veida kiberuzbrukumiem.

Organizācijās kiberdrošība nozīmē:

• klientu datu aizsardzību;
• finansiālo drošību;
• darbības nepārtrauktības nodrošināšanu;
• reputācijas saglabāšanu.

Pat viens šķietami mazsvarīgs kiberincidents var nodarīt būtisku kaitējumu, sākot ar uzņēmējdarbības apturēšanu līdz pat finansiālajai krīzei. Tieši tāpēc kiberpratība nav tikai IT speciālistu atbildība – tā ir prasme, ko nepieciešams pilnveidot ikvienam cilvēkam, neatkarīgi no ieņemamā amata un profesionālās pieredzes.

Izplatītākie kiberapdraudējumu veidi

Foto: Freepik.com

Mūsdienās kiberuzbrukumi ir grūti identificējami un savlaicīgi novēršami, jo uzbrucēji izmanto arvien sarežģītākas tehnoloģijas, automatizētus risinājumus un personalizētus uzbrukumu scenārijus, kas ļauj tiem ilgāk palikt nepamanītiem. Biežākās no metodēm, kas tiek pielietotas, lai piekļūtu sensitīvai informācijai, uzņēmumu datiem un sistēmām.

Pikšķerēšana (phishing)  

Viens no populārākajiem kiberuzbrukumu veidiem. Tas ir krāpniecisks mēģinājums iegūt personisku informāciju, sūtot viltus e-pastus, īsziņas, izveidojot neīstas mājaslapas, radot maldinošus ierakstus sociālajos tīklos un arī veicot telefonzvanus. Pikšķerēšanas mērķis ir izkrāpt naudu, piekļūt parolēm, bankas datiem vai kādām sistēmām.

Izspiedējvīrusi (ransomware)

Ļaunatūras jeb ļaundaru radītas programmatūras ir paredzētas failu vai ierīču šifrēšanai. Organizācijai nonākot ķīlnieka lomā, kibernoziedznieki prasa izpirkuma maksu par failu atgūšanu. Izspiedējvīruss sākotnēji “inficē” datoru un tas notiek, atverot “inficēta” e-pasta pielikumu vai uzklikšķinot uz saites. Ļaunatūra šifrē failus cietajā diskā, tādējādi paralizējot datoru, sistēmas un pat apturot uzņēmuma darbību.

Paroļu uzlaušana un identitātes zādzība

Uzbrucēji prot “uzlauzt” vājas paroles, tādējādi piekļūstot kontiem un visai vajadzīgajai informācijai. Bieži vien šis paņēmiens tiek apvienots ar sociālo inženieriju, piemēram, izsūtot viltus e‑pastus vai ziņojumus ar mērķi iegūt vēl vairāk personisko datu.

Uzņēmuma iekšējie riski

Diemžēl cilvēks ir kiberdrošības ķēdes vājākais posms. Neuzmanība, zināšanu trūkums un “iekrišana” kibernoziedznieku lamatās var beigties visai bēdīgi. Kiberincidentu izmaksas nereti ietver arī klientu zaudēšanu, dīkstāvi un reputācijas riskus.

Regulāri kiberdrošības kursi visiem darbiniekiem ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā parūpēties par to, lai komanda būtu zinoša un spētu pareizi rīkoties apdraudējuma gadījumā.

Hakeri turpina iet līdzi laikam

Mūsdienu kibernoziedznieki nedarbojas vienpersoniski – lielākoties gadījumu tās ir organizētas grupas, kas izmanto automatizētus rīkus, datu analītiku un tagad jau arī dažādus mākslīgā intelekta risinājumus.

Mākslīgais intelekts uzbrucējiem palīdz:

• automātiski ģenerēt ticamus krāpnieciskus e-pastus dažādās valodās;
• analizēt uzņēmumu publiski pieejamo informāciju un tādējādi izstrādāt personalizētus uzbrukumu scenārijus;
• meklēt sistēmu ievainojamības;
• automatizēt paroļu uzlaušanas procesus.

Tas nozīmē, ka ar tradicionālajām drošības metodēm vairs var nepietikt – nepieciešami gan mūsdienīgi tehnoloģiskie risinājumi, gan zinoši darbinieki, kuri spēj atpazīt riskus un zina, kā rīkoties ārkārtas situācijā.

Ieteikumi, kā sevi pasargāt digitālajā vidē

Mēs visi šķietami zinām, kā būtu pareizi jārīkojas digitālajā vidē, tomēr ne vienmēr ievērojam visus priekšnosacījumus. Laika trūkums, slinkums un uzmanības nepievēršana šķietami nebūtiskiem sīkumiem patiesībā var izmaksāt ļoti dārgi. Lūk, ko ir svarīgi ņemt vērā:

• unikālu un grūti uzminamu paroļu izveide. Parolei jābūt pietiekami sarežģītai, ietverot ne tikai burtus un skaitļus, bet arī simbolus, piemēram, “#”, “*” vai “!”. Ņem vērā, ka katrai vietnei jāizmanto atšķirīga parole. Drošai paroļu uzglabāšanai ieteicams izmantot paroļu pārvaldnieku, nepierakstot tās uz lapiņām un neglabājot turpat pie datora;
• divfaktoru autentifikācijas (2FA) iestatīšana. Kur vien iespējams vērts iestatīt 2FA, apgrūtinot kibernoziedznieku dzīvi un samazinot kontu uzlaušanas risku. 2FA nozīmē, ka identitātes apstiprināšanai nepietiek tikai ar paroles ievadīšanu, bet vajadzīgs arī unikāls kods, kas tiek nosūtīts uz viedtālruni vai e-pastā;
• regulāra programmatūru atjaunināšana. Jā, šis solis var šķist kaitinošs un nevajadzīgs, tomēr patiesībā ļoti vajadzīgs, samazinot risku, ka Tavā ierīcē var tikt veiktas nesankcionētas darbības;
• e-pastu un hipersaišu rūpīga pārbaudīšana. Atsūtītais e-pasts šķiet aizdomīgs un tajā ir pareizrakstības kļūdas? Visdrīzāk, ka tas ir pikšķerēšanas mēģinājums. Never vaļā pielikumus, neklikšķini uz saitēm, kuras sūta nepazīstami sūtītāji un nekādā gadījumā neievadi paroles vai bankas datus vietnēs, kas šķiet aizdomīgas.

Kiberdrošības skola – iespēja kļūt par jomas ekspertu

Veicinot zināšanu un prasmju pilnveidi kiberdrošības jomā, esam izveidojuši unikālu mācību programmu “BDA kiberdrošības skola” – 3 kiberdrošības kursi un 3 dažādi līmeņi.

Pirmais līmenis: Kiberdrošības pamati

Sāc ar stabilu pamatu būvēšanu! Apgūsti kiberdrošības pamatprincipus un uzzini par galvenajiem apdraudējumu veidiem, gūstot izpratni par to, kā pasargāt sevi un savu organizāciju digitālajā vidē.

Otrais līmenis: CompTIA® drošības pamati (Security+)

Sper soli tālāk un esi priekšā uzbrucējiem! Gūsti zināšanas par uzbrukumu analīzi, draudu un ievainojamību modeļiem,  tīklu drošību un piekļuves pārvaldību. Tev būs iespēja identificēt reālus apdraudējumus un izstrādāt efektīvas stratēģijas to novēršanai.

Trešais līmenis: Sertificēts informācijas drošības speciālists (CISM®)

Mācies BDA kiberdrošības skolā un kļūsti par kiberdrošības ekspertu! Izstrādā un pārvaldi efektīvas informācijas drošības programmas, uzraugi procesus un pieņem datos balstītus lēmumus organizācijas pasargāšanai no kiberuzbrukumiem. Esi ceļā uz profesionālo izaugsmi, attīstot stratēģisku domāšanu. 

BDA kiberdrošības skola jeb kvalifikācijas kursi ļauj ne tikai apgūt šobrīd pieprasītākās zināšanas un prasmes, bet arī iegūt starptautiski atzītus sertifikātus, kas ir ļoti pieprasīti darba tirgū – ikviena kvalifikācijas celšanai.

Mācību apgūšanai komersantiem ir pieejams Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda līdzfinansējums līdz pat 100 % apmērā* (komersantam jāsedz PVN 21 % apmērā).

Kāpēc investēt kiberdrošības prasmju apguvē jau tagad?

Tehnoloģijas turpina strauji attīstīties un tas nozīmē, ka arī hakeri nesnauž. Organizācijām, kurām ir izstrādātas un ieviestas drošības stratēģijas, kā arī investēts darbinieku izglītošanā, daudz retāk kļūst par kiberuzbrukumu upuriem.

Piemēram, IBM veiktā pētījuma “Cost of a Data Breach” rezultāti** apliecina, ka organizācijās, kurās tiek izmantota drošības automatizācija,  kā arī ir ieviestas strukturētas drošības programmas, datu noplūžu izmaksas un kiberuzbrukuma ietekme ir ievērojami zemākas, salīdzinot ar uzņēmumiem, kur šādu risinājumu nav.

BDA kiberdrošības skola sniedz iespēju ne tikai apgūt teorētiskās zināšanas, bet arī darboties praktiski, izprotot apdraudējumu veidus un izstrādājot reālas stratēģijas ievainojamības mazināšanai organizācijā. Uzzini vairāk un piesakies programmai ŠEIT.

*Projektu “Digitālo prasmju attīstība jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībai Latvijas komersantos” līdzfinansē Eiropas Savienība. Projekta Nr. 2.3.1.2.i.0/1/24/I/CFLA/002.
** Avots: IBM Security. (2024). Cost of a Data Breach Report. Pieejams: https://www.ibm.com/security/data-breach.